Jāņa Līviņa piemiņai
In Memorium of Janis Livins
Mūsu kalnu atmiņas ir par pagājušiem laikiem, par cilvēkiem un mūžīgajiem kalniem.
Šī projekta pamatā ir materiāli no Jura Poļevska un Intas Poļevskas (Valteres) personīgā arhīva. Visi attēli ir uzņemti laikā no 1976. līdz 1990.gadam ar tā laika fotoaparātiem un pieejamajām fotofilmām, līdz ar to attēlu tehniskā kvalitāte nav tik laba kā šī laika daudzu miljonu pikseļu digitālajiem attēliem.
Visi attēli ir uzņemti tā laika ceļojumos un ekspedīcijās pa dažādiem kalnu rajoniem. Šo ceļojumu galvenais mērķis nebija fotografēšana, bet gan sarežģītu kalnu maršrutu veikšana. Mēs sasniedzām daudzas virsotnes un veicām pārgājienus, kuri uzvarēja Latvijas čempionātos un ieguvām arī godalgotas vietas PSRS čempionātos. Mūsu iegūtās sudraba medaļas PSRS čempionātā par 6.kategorijas pārgājienu ZA Pamirā 1988.gadā ir PSRS laika Latvijas kalnu kāpēju augstākais sasniegums.
Tomēr, kā labi zina tie kas kāpj kalnos, ne jau medaļas ir svarīgas. Kalni ieplūst tavā dvēselē ar mežonīgo skaistumu, varenību un, lai sasniegtu mērķi, tev jāpārvar gan kalnu stāvās nogāzes, klintis un ledāji, gan savs fiziskais vājums, vēlme iet vieglākos ceļus. Te galvenais ir gara spēks un paļaušanās uz biedru, no kura ir atkarīga arī tava dzīvība. Diemžēl, to visu nevar parādīt fotogrāfijā, tur atspoguļojas tikai kalnu skaistums…
Our mountain memories are about times gone by, about people and eternal mountains.
This project is based on materials from the personal archives of Juris Polevskis and Inta Polevska (Valtere). All images were taken between 1976 and 1990 with the cameras and film available of that time; consequently, their technical quality does not match that of today’s high-resolution digital images.
All the photos were taken during trips and expeditions in different mountain areas of that time. The main purpose of these trips was not photography, but the completion of challenging mountain routes. We summited numerous peaks and made hikes, which won the Latvian championships and also won prizes in the USSR championships. The silver medals we won at the USSR championship for the 6th category hike in the Northeast Pamirs in 1988 represent the highest achievement by Latvian mountaineers during the Soviet era.
Yet, as anyone who climbs mountains knows, medals are not what truly matters. The mountains seep into your soul with their wild beauty and majesty; to reach your goal, you must overcome not only steep slopes, cliffs, and glaciers but also your own physical weakness and the urge to take the easy path. What matters most here is strength of spirit and reliance on your partner—someone on whom your very life depends. Unfortunately, none of that can be captured in a photograph; the image reflects only the beauty of the mountains…
Ir kalni un ir cilvēki. Jau kopš seniem laikiem cilvēku ceļā ir bijuši kalni, kurus nevar apiet, tāpēc bija jāmeklē vieglākie ceļi pār tiem – kalnu pārejas. Pār tām gāja ceļotāji un karavānas, kuras vadīja pavadoņi, kas labi pazina kalnus, takas, nometņu vietas. Kalni palika bīstama, maz izzināta teritorija līdz pavisam neseniem laikiem, kad cilvēki, kas bija attālinājušies no pirmatnējās dabas, apmetušies pilsētās, izjūtot vajadzību pēc dabīgā un sevis apliecināšanas, devās uz kalniem. Uzkāpšana kalnā paplašina redzējumu gan uz apkārtni, gan lietām un to būtību. Virsotnes sasniegšana ir grūts fizisks darbs, bet ļauj ieraudzīt pasauli. Vēlme pārbaudīt savas spējas lika izvēlēties arvien sarežģītākus uzkāpšanas ceļus un tā radās alpīnisms. Daudzus vilināja pirmatnējais ceļotāja gars, vēlme ieraudzīt jaunas, neredzētas vietas, izbaudīt pirmatklājēja emocijas un tā radās kalnu pārgājieni.
Tas, par ko tiek stāstīts un rādīts šajā projektā ir savdabīgs pārgājienu un alpīnisma hibrīds – sporta kalnu tūrisms. Tas ir pārgājiens pa sarežģītu maršrutu. Izvēlas nevis vieglākās pārejas, bet gan tādus ceļus pār kalnu grēdām, kas maz atšķiras no alpīnisma maršrutiem, tikai uzdevums ir nevis uzkāpt virsotnē, bet gan pāriet pāri grēdai, tad nākošajai un tā līdz ir sasniegts mērķis. Protams, ka vietām var arī iet pāri virsotnēm, ja tas iekļaujas maršrutā, uzkāpt kādā no tām, lai papriecātos par ainavu, bet galvenais uzdevums ir no punkta A sasniegt punktu B pa noteiktu maršrutu.
There are mountains, and there are people. Since ancient times, mountains have stood in the path of humanity—obstacles that could not simply be bypassed—forcing people to seek the easiest routes across them: mountain passes. Travelers and caravans traversed these passes, guided by individuals intimately familiar with the mountains, the trails, and the campsites. For a long time, mountains remained dangerous and largely unexplored territories; this changed only recently, as people—having moved away from primordial nature to settle in cities—began to seek out the mountains, driven by a need for the natural world and a desire for self-affirmation. Climbing a mountain broadens one’s perspective, offering a wider view of the surroundings as well as a deeper understanding of things and their true essence. Reaching the summit is a physically demanding task, yet it grants a unique view of the world. The desire to test one’s limits led to the choice of increasingly difficult ascent routes, giving rise to the sport of mountaineering. Many were drawn by the primal spirit of the traveler—the urge to discover new, unseen places and experience the thrill of exploration—which gave birth to mountain hiking.
The subject of this project is a unique hybrid of hiking and mountaineering known as competitive mountain tourism. It involves trekking along a challenging route. Instead of choosing the easiest passes, one selects routes across mountain ridges that differ little from mountaineering paths—though the objective is not to summit a peak, but rather to traverse one ridge after another until the destination is reached. Of course, the route may occasionally lead over summits—allowing one to climb a peak and enjoy the view—but the primary goal remains traveling from point A to point B along a specific route.
Kalnos mēs esam gājuši kopā ar daudziem neparastiem cilvēkiem. Tomēr par savu komandu mēs saucam tieši tos biedrus, ar kuriem kopā mēs veicām 1986.gada 5.kategorijas pārgājienu starpsezonā Sugana grēdā Kaukāzā, kad 4000 metru augstumā, sākoties ļoti sliktiem laika apstākļiem, mēs izdzīvojām un spējām atgriezties mājās, kā arī Edvīnu, Ilgvaru un Imantu, ar kuriem kopā veicām 1987. un 1988. gada pārgājienus Pamirā.
Par viņiem nedaudz aprakstīts šeit.
We have hiked in the mountains with many extraordinary people. However, we call our team exactly the members with whom we made a Category 5 hike in the off-season in the Caucasus’s Sugan Range in 1986, when at an altitude of 4000 meters, in very bad weather, we survived and successfully return home, as well as Edvins, Ilgvars and Imants, with whom we hiked in the Pamirs in 1987 and 1988.
A brief description of them can be found here.
Latvijas Valsts Universitāte regulāri rīkoja ziemas brīvdienās studentu braucienus uz kalniem ar iespēju būt Latvijai neraksturīgā vidē, iepazīt kalnus, izbaudīt slēpošanas priekus. Mēs tos izmantojām arī lai iepazītos neformālos apstākļos un sagatavotos nopietniem vasaras pārgājieniem. Zināms bonuss bija arī tas, ka šie braucieni izmaksāja salīdzinoši ļoti maz.
The State University of Latvia regularly organized student travels to the mountains during the winter holidays with the opportunity to be in an uncharacteristic environment of Latvia, to get to know the mountains, to enjoy the skiing. We also used them to get acquainted in informal conditions and to prepare for serious summer hikes. Another known bonus was that these trips were cheap.
Kaukāzs toreiz bija Latvijai tuvākie pieejamie lielie kalni (uz Alpiem toreiz nedrīkstēja braukt). Kaukāzs ir ļoti skaisti kalni un tur ir iespējams veikt visdažādāko grūtības kategoriju pārgājienus.
At that time, the Caucasus was the nearest available highest mountains to Latvia (it was not allowed to go to the Alps at that time). The Caucasus are very beautiful mountains and it is possible to go hiking in all categories of difficulty.
Tjanšans ir kalnu sistēma Centrālāzijā. Vairāk nekā 2500 km garās kalnu sistēmas vidusdaļā atrodas viens no pasaulē lielākajiem augstkalnu ezeriem – Isikuls. Mēs savus pārgājienus veicām ziemeļos no tā – Aizili Alatau un Kungei Alatau grēdās, kā arī dienvidos no Isikula ezera – Terskeja Alatau grēdā.
Tianshan is a mountain system in Central Asia. In the middle of the more than 2,500 km long mountain system is one of the largest alpine lakes in the world – Issyk Kul. We made our mountain hikes north of it – Trans-Ili Alatau and Kyungey Alatau Ranges, and south of Issyk Kul – Terskey Alatau Range.
1981.gada ceļojums bija DR Pamira rietumu daļā – Iškašimas grēdā, bet 1983.gadā austrumos no tā – Šahdaras grēdā.
In 1981, the mountain hike was in the western part of SW Pamir – in the Ishkashim Range, and in 1983 – in the east of it – in the Shakhdara Range.
Sarežģīts pārgājiens pa vienu no augstākajiem un skaistākajiem Pamira rajoniem – Aizalaja grēdu un tās atzariem.
Difficult mountain hike in one of the highest and most scenic region of the Pamirs – the Trans-Alay Range.
Mēs veicām kalnu pārgājienus ne tikai vasarā, bet arī pavasarī un ziemā, kad kalnos parasti slēpo, nevis iet ar kājām pa sarežģītiem maršrutiem. Tas bija viens no mūsu izaicinājumiem.
Our mountain hikes were not only in summer, but also in spring and winter, when people usually ski in the mountains instead of climbing on difficult passes and peaks. It was one of our challenges.
Šahdaras grēdā, DR Pamira vasarai netipiskos laika apstākļos ar biežiem nokrišņiem, veicām sarežģītu maršrutu ar pirmizietām pārejam un tehniskiem klinšu posmiem.
In the Šahdara ridge, in unusual weather conditions for summer in SW Pamir with frequent precipitation, we made a difficult mountain hike with first ascent mountain passes and technical rock climbings.
Tehniski sarežģīts maršruts ar uzkāpšanu Ibn Sīnas (Ļeņina) virsotnē.
Challenging mountain hike with ascent to the Ibn Sina (Lenin) Peak.
Grūti sasniedzama kalnu grēda Austrumsibīrijā.
A hard-to-reach mountain range in Eastern Siberia.
Ceļojums uz tuksnesi un Kopetdaga kalniem.
Travel to the Karakum desert and the Kopetdag Mountains.
Šajā sarakstā nav iekļauti visi mūsu ceļojumi. Mēs aprakstītajā periodā vēl esam pabijuši Karpatos, Altajā un protams ļoti daudz ceļojuši pa Latviju, arī ar laivām pa upēm. Ceram, ka nākotnē izdosies aprakstīt arī šos piedzīvojumus.
This list does not include all our trips. During the period described, we also visited the Carpathians and the Altai, and, of course, traveled extensively throughout Latvia, including by boat along the rivers. We hope to write about these adventures in the future as well.