Starpsezonas pārgājieni

Off-season mountain hikes

1985, 1986, 1990

4, 5, 6. kategorija

Kas ir starpsezonas pārgājieni

Ceļotāji uz kalniem parasti dodas vasarā, kad skarbie kalni ir maigāki, saule iesilda ielejas, sniegs uz ledājiem nokūst un daba ir baudāma visā tās krāšņumā. Starpsezonā (parasti ziemā un pavasarī, jo rudens ar nemitīgiem nokrišņiem patiešām nav patīkams) ir savādāk, te izaicinājumu ir vairāk un tie ir nopietnāki. Galvenā atšķirība, protams, ir laika apstākļi kalnos, kad bieza sniega sega klāj ledājus un ielejas, dienas ir īsas, saulains laiks mijas ar sniegputeņiem un ekstremāli zemām temperatūrām. Ir paaugstināta lavīnbīstamība, toties vieglāk pārvarēt leduskritumus, līdz ar to maršruti starpsezonā ievērojami atšķiras no maršrutiem vasarā. Pa dziļo, irdeno sniegu ir grūti pārvietoties, mēs šajos pārgājienos izmantojām vieglas pašizgatavotas sniega kurpes, kuras ērti piestiprināt pie somas pārvarot stāvus klinšu un ledus posmus. Plānojot maršrutu jāparedz rezerves dienas, jo spējas laika apstākļu maiņas, pēkšņs sniegputenis, var likt aizkavēties uz vairākām dienām, tāpat jāparedz rezerves maršruti, jo reālo lavīnbīstamību var novērtēt tikai uz vietas. Īpaši jāiekārto arī nometnes, teltis ierokot sniegā un apkārt uzceļot sniega sienu, lai aizsargātos no vēja un sniegputeņa. Apģērbam jābūt atbilstošam skarbiem apstākļiem, vēlams lietot bahilas vai getras, kas novērš sniega iekļūšanu apavos, tāpat saules radiācija uz svaigā sniega ir paaugstināta, tāpēc ir nepieciešamas saules brilles, sejas maska vai pretapdeguma krēms. Mēs starpsezonas pārgājienus izmantojām kā labu fizisku treniņu un augstkalnu aklimatizāciju pirms sarežģītiem vasaras pārgājieniem.

What are off-season mountain hikes

Travelers usually go to the mountains in summer, when the harsh mountains are gentle, the sun warms the valleys, the snow on the glaciers melts and nature can be enjoyed in all its glory. The off-season (usually winter and spring, because autumn with frequent rain and snow is not really pleasant) is different, there are more challenges and they are more serious. The main difference, of course, is the weather in the mountains, where a thick blanket of snow covers the glaciers and valleys, the days are short, the sunny weather alternates with snowfall and extremely low temperatures. There is an increased risk of avalanches, but it is easier to overcome ice falls, so the routes in the off-season are significantly different from the routes in summer. It is difficult to move through the deep, loose snow, we used light self-made snowshoes on these hikes, which can be easily attached to the bag overcoming steep cliffs and icy walls. Additional days should be appended when planning the route, as changes in weather conditions, sudden snowfall, may cause delays of several days, as well as alternate routes, as the real avalanche risk can only be assessed on site. Camps should also be specially set up, with tents entrenched in the snow and a snow wall built around to protect them from wind and blizard. Clothing should be suitable for harsh conditions, preferably owerboots or gaiters that prevent snow from entering the boots, as well as sun radiation on fresh snow is increased, so sunglasses, face mask or protective cream are needed. We used off-season hiking as a good physical workout and high-altitude acclimatization before difficult summer mountain hikes.

1981.gads Centrālais Kaukāzs, Digorija 4. kategorija / Central Caucasus, Digoria 1981

Pirmais sarežģītais Latvijas kalnos kāpēju starpsezonas pārgājiens tika veikts 1981. gada aprīlī un maijā, kad Ulda Alkšņa vadībā izgājām 4.kategorijas pārgājienu Centrālajā Kaukāzā, Digorijā. Deviņu dalībnieku grupa, kuras sastāvā bija arī Juris, Viesturs un Edvīns, pārvarēja sarežģītos laika apstākļos 11 kalnu pārejas, ieskaitot četras 2B pārejas, divas no tām 4000m augstas.

The first difficult off-season hike for Latvian mountain climbers was made in April and May 1981, when we went on a 4th category mountain hike in the Central Caucasus, Digoria, under the guidance of Uldis Alksnis. A team of nine participants, including Juris, Viesturs and Edvīns, overcame 11 mountain passes in difficult weather conditions, including four 2B passes, two of which were 4000m high.

Populāri starpsezonas pārgājieni / Popular off-season mountain hikes

Samērā vienkārši, īsi starpsezonas pārgājieni kļuva populāri tāpēc, ka PSRS laikā bija vairākas ar 1. un 9. maija svētkiem saistītas brīvdienas. Tās apvienojot un paņemot vēl dažas no darba brīvas dienas, iznāca divu nedēļu ilgs atvaļinājums, kura laikā varēja aizbraukt uz kalniem un iziet 2.-3. kategorijas pārgājienus. Īpaši iecienīti bija pārgājieni ar uzkāpšanu kādā virsotnē. Arī mēs Jura vadībā 1983.gada pavasarī uzkāpām Kazbekā (5054m).

Relatively simple, short off-season hikes became popular because in the USSR were several free days related to the May 1st and 9th holidays. Combining them and taking some more days off from work, there was a two-week vacation, during which you could go to the mountains and take 2-3 category hiking. Mountain hiking with climbing to the peak was especially popular. We also climbed Kazbek (5054m) in the spring of 1983 under the guidance of Juris.

1985.gads Centrālais Kaukāzs, Elbrusa rajons 4.kategorija / Central Caucasus, Elbrus region 1985

Mūsu komandas pirmais sarežģītais starpsezonas pārgājiens pa maršrutu: Augšējā Baksana – Adirsu ieleja – Golubeva pāreja (2A 3765m) – Bašila ledājs – Lashedara pāreja (2B 3510m) – Dzinala ledājs – Bašila pāreja (2A 3460m) – Lekzīra ledājs – Džantugana pāreja (2B 3460m) – Adilsu ieleja – Baksana – Hotjutau pāreja (1B 3546m) – Ullu Kamas ieleja – Učkulana. Mēs sekmīgi pārvarējām sarežģītos Bašila un Džantugana leduskritumus, kuru iziešana vasarā ir stipri apgrūtināta un tos parasti apiet pa klintīm vai pārejām. Uz Dzinala ledāja teltīs pavadījām trīs dienas, jo nepārtraukti spēcīgi sniga. Pārgājiens bija ļoti interesants, iespaidiem un piedzīvojumiem bagāts. Grupu vadīja Juris un tās sastāvā bija Inta, Jānis G, Viesturs, Dainis, Iveta, Aelita, Jānis A, Ingrīda.

Our team’s first difficult off-season hike: Upper Baksan – Adirsu Valley – Golubeva Pass (2A 3765m) – Bashil Glacier – Lashedar Pass (2B 3510m) – Dzinal Glacier – Bashil Pass (2A 3460m) – Lekzir Glacier – Dzantugan pass (2B 3460m) – Adilsu Valley – Baksan – Hotjutau Pass (1B 3546m) – Ullu Kam Valley – Uchkulan. We have successfully overcome the difficult Icefalls of Bashil and Dzantugan, which are very difficult go along them in the summer and are usually bypassed by cliffs or passages. We spent three days in the tents on the Dzinala glacier, because it was constantly snowing hard. The hike was very interesting, full of impressions and adventures. The team was led by Juris and consisted of Inta, Janis G, Viesturs, Dainis, Iveta, Aelita, Janis A, Ingrida.

1986.gads Centrālais Kaukāzs, Digorija 5.kategorija / Central Caucasus, Digoria 1986

Šo piektās kategorijas pārgājienu plānojām ļoti rūpīgi, izvēlējāmies mums labi zināmu rajonu Centrālajā Kaukāzā – Suganu, Ziemeļosetijas un Balkārijas teritorijās. Jura vadītajā grupā gāja Inta, Viesturs, Jānis G, Iveta, Jānis L un Dainis. Maršruts: Akhsau ciems – Z Belaga pāreja (2A 3650m) – Hazni pāreja (3A 3700m) – Nahašbitas ledājs – Morisa Toreza pāreja (2B 3850m) – VLKSM 50.gadu pāreja (3A 4320m) – Uruhas ieleja – Avsanau pāreja (1A 2900m) – Cagardara pāreja (1B 3450m) – Karaugoma ledājs – Vologotas pāreja (2A 400m) – Čilingini pāreja (2B 4000m) Kazotivceka pāreja (n/k) – Duntas ciems. Ekipējumā bija jau iepriekš 1985.gada starpsezonas pārgājienā izmantotās sniega kurpes, kas ļoti atviegloja iešanu pa dziļu sniegu, lai gan tās varēja izmantot tikai uz samērā lēzenām sniega nogāzēm. Stāvākās vietās nācās pielietot pārmaiņus sniega pēdu iemīšanas metodi – sasaites pirmais dalībnieks dziļajā sniegā iemin pēdas 5-10 minūtes, tad nākošais, pēc tā sasaite palaiž garām pārējās sasaites un, kamēr tās strādā, atpūšas, tad cikls atkārtojas. Drošināšanai izmantojām leduscirtņus, ledus āķus un sniega enkuru. Kad sasniedzām Hazni pāreju, pasliktinājās laiks, trīs naktis nakšņojām uz pārejas, tad pēc divām dienām pēc Morisa Toreza pārejas uz Ziemeļu Sugana ledāja augšējā plato pavadījām vēl divas naktis ierakušies sniegā un aizsargājoties no brāzmainā un ledainā vēja, aiz uzbūvētās sniega sienas. Nākošā diena 5.maijs mūsu atmiņā ir palikusi kā viens no vissmagākajiem pārbaudījumiem – neskatoties uz aukstumu (-35°C) un spēcīgo vēju mēs pa vertikālu ledus sienu pārvarējām bergšrundu un uzkāpām pa 180m garu 60° ledus nogāzi 4320m augstajā VLKSM 50g pārejā. Vislielākās grūtības prasīja drošināšana, jo ledusāķus tikai ar lielām pūlēm izdevās ieskrūvēt ledū, kas zemajā temperatūrā bija kļuvis ciets un ļoti trausls (tā saucamais “pudeļu ledus”). Mēs tomēr veiksmīgi nokāpām no pārejas un, neskatoties uz slikto laiku un to, ka dažiem bija nelieli plaukstas locītavu un kāju pirkstu apsaldējumi, sekmīgi turpinājām un pabeidzām maršrutu. Šajā pārgājienā gūtā pieredze ļoti palīdzēja plānot un veikt vissarežģītākos pārgājienus Pamirā.

We planned this fifth category mountain hike very carefully, choosing a well-known area in the Central Caucasus – Sugan, North Ossetia–Alania and Kabardino-Balkaria. Inta, Viesturs, Janis G, Iveta, Janis L and Dainis went to the team led by Juris. Route: Akhsau Village – N Belag Pass (2A 3650m) – Hazni Pass (3A 3700m) – Nachashbit Glacier – Morris Torez Pass (2B 3850m) – VLKSM 50y Pass (3A 4320m) – Uruh Valley – Avsanau Pass (1A 2900m) – Cagardar Pass (1B 3450m) – Karaugom Glacier – Vologota Pass (2A 400m) – Chilingini Pass (2B 4000m) – Kazotivcek Pass – Dunta Village. The equipment included snowshoes previously used for the 1985 off-season mountain hike, which made it much easier to walk on deep snow, although they could only be used on relatively flat snow slopes. In steeper places, the method of throwing snow feet had to be used alternately – the first participant of the rope team takes 5-10 minutes in the deep snow, then the next one, after then the rope teams changes, and while they work, the first one rests, then the cycle repeats. We used ice axes, ice hooks and snow anchors to secure it. When we reached the Hazni Pass, the weather worsened, we spent three nights on the pass, then two days after we passed Morris Torez Pass, on the upper plateau of the North Sugan Glacier, we stay two more nights in the snow sheltering tents from the stormy and icy wind behind the built-up snow wall. The next day, May 5, has remained in our memory as one of the most difficult challenge – despite the cold (-35°C) and strong wind, we overcame the bergschrund along a vertical ice wall and climbed a 180m long 60° ice slope at the 4320m high VLKSM 50y Pass. The most difficult was protection realising, as the ice hooks could only be screwed with great effort into ice, which had become hard and very brittle at low temperatures (so-called ‘bottle ice’). However, we successfully got off the Pass and, despite the bad weather and the fact that some had slight frostbite on the wrists and toes, we successfully continued and completed the route. The experience gained during this adventure helped a lot to plan and perform the most difficult mountain hikes in the Pamirs.

1990.gads Centrālais Kaukāzs, Digorija 6.kategorija / Central Caucasus, Digoria 1990

Balstoties uz savu pieredzi nolēmām veikt pavisam ekstremālu pārgājienu – visaugstākās, sestās kategorijas pārgājienu, pie tam vēl skarbākos apstākļos – ziemā. Piedalījās Juris, Inta, Jānis G, Imants, Ilgvars un piebiedrojās Jānis no Liepājas. Bijām sagatavojušies ļoti nopietni – īpašas konstrukcijas telts visai komandai, ļoti izturīga, viegli uzceļama jebkurā sniegputenī un vējā, ar dubultu jumtu, speciāls urbis, kas atvieglo ledusāķu ieskrūvēšanu “pudeļu” ledū. Daudzi citi ekipējuma un apģērba uzlabojumi. Sākuma posmā, ko gājām pa jau labi zināmu maršrutu Ahsau ciems – Z Belaga pāreja (2A 3650m) – Hazni pāreja (3A 3700m) – Nahašbitas ledājs, veicās ļoti labi, tikai sniega bija daudz vairāk nekā pieredzējām pavasaros un tas bija irdenāks. Uz Hazni pārejas sākās divu dienu sniegputenis, kas vēl vairāk palielināja sniega daudzumu apkārtējos kalnos un radīja paaugstinātu lavīnbīstamību. Mēs pārgājām Sugana pāreju (3A 3817m), nolaidāmies uz Doppaha ledāja un, lai gan bijām teicamā formā, nolēmām neturpināt maršrutu, jo lavīnas nāca no visiem apkārtējiem kalniem un bija gaidāms, ka uzspīdot saulei, lavīnbīstamība paaugstināsies. Nekad neesmu nožēlojis šo, manis kā vadītāja pieņemto lēmumu – lai cik nebūtu skaisti un iekārojami kalni, galvenais ir atgriezties mājās.

Based on our experience, we decided to go on a very extreme callenge- the highest, sixth category mountain hike, and in even harsher conditions – in winter. Participated Juris, Inta, Janis G, Imants, Ilgvars and Janis from Liepāja joined. We were prepared very seriously – a specially designed tent for the whole team, very durable, easy to build in any snowfall and wind, with a double roof, a special drill that makes it easier to screw ice hooks into the “bottle” ice. Many other equipment and clothing improvements. In the initial stage, we went along the already well-known route Ahsau village – N Belag Pass (2A 3650m) – Hazni Pass (3A 3700m) – Nachashbit Glacier, did very well, only the snow was much more than we experienced in the spring and it was looser. A two-day snowfall began on the Hazni Pass, which further increased the amount of snow in the surrounding mountains and created an increased risk of avalanches. We crossed the Sugana Pass (3A 3817m), descend on the Doppach Glacier, and although we were in excellent condition, we decided not to continue the route because the avalanches came from all the surrounding mountains and the risk of avalanches was expected to increase as the sun shone. I have never regretted this decision I made as a leader – no matter how beautiful and desired the mountains are, the main is to return home.